Par mani

Mans fotoattēls
Latvia
Cilvēks ir mīlestība, skaistums, brīnums. Ticēt, ka ir iespējams un IR. Šajā gliemežnīcā ir pērle, tomēr daudzi to neredz, jo pērle ir jāatklāj... un tas ir darbs. Kad pērli atrod, tad atklājas cita pasaule.

trešdiena, 2008. gada 24. septembris

skaists rīts

Šorīt esmu laimīga!
Acis atveru 7:40, kaut arī modinātājs nospēlējis skaisto Phil Collins dziesmu "True Colours" jau 7:00. Aiz loga mostās mana jaunā, saulainā diena. Palags saburzījies rada sajūtu, ka esmu ieritinajusies migā. Pēc 1:20 h man jābūt darbā, tādēļ izlecu no gultas un skrējienā dodos uz virtuvi, lai uzliktu vārīties ūdeni kafijai un tad steidzīgā solītī, savās aitas vilnas čībiņās, aizšļūcu uz vannas istabu mazgāt matus. Jau vairāk kā septiņus gadus, manu rītu neatņemama sastāvdaļa ir matu mazgāšana. Nespēju iziet no mājas, ja nav izmazgāti mati. Ir bijuši rīti, kad sķiet, ka frizūra nav sagulēta, un dodos savos piedzīvojumos ar nemazgātu galvu. Šajās dienas var notikt daudz laimīgu, veiksmīgu un visādi citādi izdevušos mirkļu, tomēr sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, nepamet.
Izlidoju no vannas istabas un pie toletes durvīm satieku draudzeni. Viņa gaidīja, kad atbrīvošu ūdens krānu. Sasmaidāmies, novēlot viena otrai labu rītu un dodamies savās talākās rīta gaitās. Jau kādas pāris nedēļas man patīk sevi vērot pie spoguļa "pirms" un "pēc" pārvērtībām, kas notiek apmēram desmit minūtēs. Noņemu dvieli, kas aptīts ap galvu, iesmērēju matos balzāmu un baltas biezas putas, kas paredzētas cirtainiem matiem. Tad trīs minūšu laikā difūzais fēns veic brīnumus - mati iegūst formu - lokas katra uz savu pusi, uz pieres neliela ondulācija. Nodomāju "ir baigi labi". Reizēm gan iešaujas prātā doma "hmm šodien kaut kā neizdevās tik labi kā gribētos". Nākamajās trijās minūtēs visbiežāk ar melno acu zīmuli (reizēm, atkarībā no apģērba krāsas, noskaņojuma, vai vietas uz kurieni jādodas - zaļu vai lillā), apvelku kontūru augšējam plakstiņam. Ar 20cm garo ēnu otiņu ietonēju savus plakstiņus, un beigās nelielā tušas otiņa pārvērš manas skropstas vēdekļos.
Šodien viss izdevās lieliski - mati ideāli, acis ideālas - un galvenais - sejā smaids un sirdī silta laimes sajūta.
Uz zemes noslīd persiku krāsas mīkstais plīšā halāts. Uzvelku rozā apakšveļu. Šajā vasarā esmu kļuvusi par mežģīņu šortiņu cienītāju. Vairākus gadus manā plauktā bija tikai stringi, ja neskaita tās trīs bumbierenītes, ko velkāju tikai laukos. Kājās uzslidinu zeķes, uzvelku balto blūzīti un lillā sarafānu. Pelēkajās kurpēs labi iegulst pēda. Ieskatos spogulī, pasmaidu un nodomāju "Perfekti! Tu esi skaista! Perfekti!"
Ausīs ielieku atskaņotaja austiņas, ieslēdzu Phil Cillins dziesmu "Two Harts", uzsēdinos uz palodzes, un aizsmēķēju cigareti. Melnā kafija šorīt izdevusies debešķīga, gluži kā Kolumbijā aplieta. Rīga jau modusies. No piecpadsmitā stāva tā izskatās kā koķeta meitene. Mīlu šo pilsētu. Cilvēki steidzas uz darbu, katram sava rīta doma, cerība un raize. Pie debesīm neviena mākonīša, tikai daži lidmašīnu iezīmēti ceļi. Aukstais gaiss saldē pirkstus, liecinot, ka rudens ieradies.
Labi, jāsteidzās! Jau 8:20. Vēl pēdējais kafijas malks, vēl izviksēju zobus, zaļā šallīte pati aptinas ap kaklu, sarkanais mētelītis pieglaužas augumam, somiņa plecā, un Phil Collins dziesmas pavadījumā, aizslēdzu dzīvokļa durvis un dodos savu brīnišķīgo darba dienu piedzīvot!

Nav komentāru: