Par mani

Mans fotoattēls
Latvia
Cilvēks ir mīlestība, skaistums, brīnums. Ticēt, ka ir iespējams un IR. Šajā gliemežnīcā ir pērle, tomēr daudzi to neredz, jo pērle ir jāatklāj... un tas ir darbs. Kad pērli atrod, tad atklājas cita pasaule.

trešdiena, 2008. gada 9. aprīlis

process(ija)


Zibens iesper. Kurmis izrok alu. Laikam grib, lai kāds viņu apciemo. Tā nebūšu es. Ala man ir beztelpa. Esmu ar plašumu.

Līt. Nolīt! Nedomājot. Vienkārši traukties lejā... sisties logu rūtīs, noslīdēt gar koka stumbru, pielīt šūpuļtīklā, piepildīt pagrabus, noskalot sakrājušos putekļus, lakstīgalai balsi atveldzēt, iztukšot mākoņus, noritēt pār kāda vaigu, atbalsoties upes krastos, sadusmot saulē gulētājus, kutināt tos kam holēriskie smiekli, atbrīvot miglu, debesīs sasilt... krītot atdzist...

Līst. Necenšoties. Viss notiek pats no sevis. Process(ija*). Un domāju, ka atbrīvoju miglu... patiesībā - sauli! Ir gaišs. Rīts...

Lietavas mitējas!
Kurmis savas mājas durvis aiztaisījis.

Dzestri.


*Procesija [lat. processio] – svinīgs gājiens, kurā parasti ir daudz dalībnieku.

Nav komentāru: